|       
 
• Pēdējā brīža ceļojumi
Saņem ON-LINE!  
   
  GoAdventure ceļojumi  
  Viesnīcas  
  Transfēri  

Греция. Подбор тура и бронирование
 
Ceļojuma meklētājs
 meklēt 
   
Austrija. Informācija par valsti


AUSTRIJA
– kalnu slēpotāju Meka.
 Miljoniem cilvēku no dažādām pasaules valstīm nešauboties izvēlas savu ziemas atvaļinājumu pavadīt Austrijā - pasaulslavenu kalnu slēpotāju dzimtene. Šeit vienmēr ir daudz sniega, slēpošanas trases aprīkotas atbilstoši visjaunākajām tehnoloģijām, mūsdienīgas un ērtas viesnīcas pastāv līdzās jaukiem Alpu ciematiņiem, kuros jūtama senatnes un miera elpa.
 
Platība. 84 000 m2.

Galvaspilsēta.Vīne(1,55 milj. iedzīvotāju, 2001. g.)

Ģeogrāfija. Valsts atrodas Eiropas centrālajā daļā svarīgāko no Rietumeiropas uz Dienvidaustrumeiropu un no Ziemeļeiropas uz Dienvideiropu vedošo starptautisko ceļu krustpunktā. Ziemeļos Austrija robežojas ar Vāciju un Čehiju, austrumos – ar Slovākiju un Ungāriju, dienvidos – ar Slovēniju un Itāliju, bet rietumos – ar Šveici un Lihtenšteinu. Austrija ir kalnaina zeme. Kalni un piekalnes aizņem aptuveni 80 % valsts teritorijas. 63 % valsts teritorijas aizņem jaunā Austrumu

Alpu kalnu sistēma. Austrumu Alpu kalnu grēda stiepjas pāri visai valstij un veido galveno kalnaino valsts daļu. Otru kalnaino valsts daļu aizņem Rietumu Alpi (tie ir augstāki un šaurāki par Austrumu Alpiem). Dienvidu Alpi ir visaugstākie, rietumos īpaši izceļas Cillertāles (Zillertal), Otctāles (Otztal) un Augstā Tauerna (Hohe Tauern) kalnu masīvi. Šīs valsts kalnu grēdu vidējais augstums ir no 500 līdz 1500 metriem. Augstākais kalns Austrijā ir Grosglokners (Grossglockner), kura augstums ir 3797 metri.

Administratīvais iedalījums. Austriju veido deviņas federālās zemes: kādreiz tās bija atsevišķas firstistes: Augšaustrija (administratīvais centrs – Linca), Burgenlande (Aizenštadte), Forarlberga (Bregenca), Karintija (Klangenfruta), Štīrija (Graca), Tirole (Insbruka), Vīne (Vīne), Zalcburga (Zalcburga), Lejas Austrija (Sanktpoltena).

Klimats. Vidējs kontinentālais klimats, kas no piejūras klimata pāriet kontinentālajā. Maigas ziemas. Vidējā gaisa temperatūra janvārī – 0–5 grādi zem nulles. Sniegs nesaglabājas visas ziemas garumā. Vīnē vidējā gaisa temperatūra janvārī – 2 grādi zem nulles. Mūžīgā sasaluma zemākā robeža atrodas 2700 metru augstumā virs jūras līmeņa. Sarežģītā reljefa dēļ, Alpos klimatiskie apstākļi ir ļoti daudzveidīgi. Kalnos jūtama vertikālo zonu likuma ietekme: kāpjot kalnā, gaisa temperatūra ik pēc 100 metriem pazeminās aptuveni par 0,5–0,6 grādiem, tādēļ augšā valda aukstais Alpu klimats. Ziemā kalnos ir ļoti daudz nokrišņu, tādēļ kalnu nogāzēs sakrājas biezs sniegs. Atkušņa laikā vai pēc ilgstošas snigšanas veidojas noslīdeņi, lavīnas.

Iedzīvotāji. 8,2 milj. (2006. gada jūlijs). 90,9 % valsts iedzīvotāju ir austrieši, 1,5 % – slovēņi, ungāri, čehi, slovāki, čigāni, kā arī turki, bosnieši, serbi un horvāti. Visblīvāk apdzīvotie rajoni atrodas valsts ziemeļaustrumos un austrumos. Pilsētu iedzīvotāji veido 77 % no visiem valsts iedzīvotājiem.

Valoda. Valsts valoda ir vācu valoda, taču dažādās federālajās zemēs runā dažādos dialektos. Sarunvalodas galveno daļu veido alemanas un bavāriešu dialekti, kas ievērojami atšķiras no literārās vācu valodas.
Liela daļa austriešu zina angļu valodu. Tomēr, iepazīstoties ar ēdienkarti, nereti nākas saskarties ar problēmām. Tādēļ, ja esat nolēmuši doties uz kādu ciematiņu, ieteicams iegaumēt vismaz dažas frāzes vācu valodā. Austriešu dialekti ir tik savdabīgi, ka tūristi, pat tādi, kuri labi zina vācu valodu, nereti nesaprot vietējo ciematiņu iedzīvotāju runu.

Reliģija. 73,6 % iedzīvotāju ir katoļi, 4,7 % veido protestanti, 4,2 % ir musulmaņi, 0,1 % iedzīvotāju pieder citām reliģiskajām konfesijām, bet 17,6 % iedzīvotāju ir neticīgie un ateisti.
Valsts pārvalde un politika. Austrija ir federatīva, parlamentāra, demokrātiska republika ar prezidentūras sistēmas elementiem. Valsts vadītājs ir uz sešiem gadiem ievēlēts prezidents, kuru ievēl tautas nobalsošanā. Šajā brīdī Austrijas prezidents ir Heincs Fišers. Prezidents ieceļ kancleru. Kopš 2007. gada Austrijas kanclers ir Alfrēds Husenbauers. Kanclers vada divpalātu parlamentu, kuram ir likumdevēja vara. Divpalātu parlaments: parlamenta Apakšpalāta – Nacionālā padome (Nationalrat), kurā ir 183 uz četriem gadiem ievēlēti deputāti, un Augšpalāta – Federālā padome, kurā ir 64 deputāti.

Ekonomika. Austrija ir valsts ar ļoti stipru ekonomiku. Viens no galvenajiem valsts ienākumu avotiem ir ziemas tūrisms. Galvenā ražošanas nozare: transporta un lauksaimniecības aprīkojuma ražošana, kā arī kalnrūpniecības, metalurģijas, tekstilrūpniecības, kokapstrādes un pārtikas rūpniecības aprīkojuma ražošana. Elektrisko barošanas elementu ražošanā un eksportā, kā arī slēpju eksportā Austrija ieņem pirmo vietu Eiropā. Labi attīstīta ir banku nozare, elektroierīču ražošana, kalnrūpniecība, metalurģija un ķīmiskā rūpniecība. Lielāko eksporta daļu veido sadzīves tehnika, papīrs, apavi, apģērbi, sporta preces. Galvenā lauksaimniecības nozare ir piena produktu ražošana.
Austriešu uzņēmumi, kuri starptautiskajā tirgū ir iekarojuši līderpozīcijas: „Wienerberger” (keramikas paneļi un bloki), OMV (biotehnoloģijas, elektronika, metāla un plastmasas aprīkojuma ražošana), „Red Bull” (enerģijas dzērieni), „Swarovski” (rotas), „Doppelmayr” (transporta aprīkojums, trošu dzelzceļš, pacēlāji) un „Atomic” (slēpes).
Resursi. Austrijā nav pārāk daudz derīgo izrakteņu. Izņēmums ir tikai grafīts. Tā ieguves apjomi ir lielākie visās Eiropas valstīs. Volframa un magnezīta ražošanā Austrija Eiropā ieņem otro vietu. Starp vērtīgajiem izrakteņiem sastopama arī dzelzs rūda, nafta, dabas gāze. Austrija ir slavena arī ar saviem minerālūdeņiem, kam piemīt dziednieciskas īpašības, tādēļ šeit darbojas daudzi SPA centri, kuros slēpotāji var atgūt spēkus.

Ēdieni. Austriešu virtuvei raksturīgi sātīgi ēdieni. Ievērojamu vietu tajā ieņem dažādi tradicionālie gaļas ēdieni un daudzi konditorejas šedevri. Austriešu lepnums ir slavenā Vīnes šnicele. Neatņemama austriešu svētku mielasta sastāvdaļa ir asinsdesas. Katrā no deviņām Austrijas federālajām zemēm ir savi neordināri ēdieni, piemēram, Burgenlandes virtuvē centrālā vieta pieder polentai (mamaligai) – kukurūzas miltu putrai, kuru gatavo visdažādākajos veidos. Cieņā ir vistas gaļas, zoss gaļas vai zivju ēdieni. Zalcburgas un Tiroles apgabalos virtuves valdnieces ir klimpas ar dažādiem pildījumiem: gaļu, spinātiem vai sieru.
Austrija pārsteidz ar saldo miltu ēdienu pārpilnību: dažādu veidu ābolu pīrāgiem, vaniļas biskvītiem, kurus papildina dažādu veidu rieksti un augļi, gardi pudiņi. Austriešu konditoru lepnums ir visā Eiropā slavenā strūdele, kuru gatavo no dažādiem augļiem, rozīnēm un kanēļa.

Dzērieni. Austrieši dievina kafiju. Ikvienā Austrijas kafejnīcā no šā dzēriena dažādās pārpilnības vai raibs gar acīm griežas. Kafijas baudīšanas kultūra Austrijā ir izkopta līdz pilnībai un ir sasniegusi tādu līmeni, ka, ja Jūs vienkārši pasūtīsit kafiju, Jūs var nepareizi saprast, jo ir jāpiemetina, kādā veidā un ar kādām garšvielām dzēriens pagatavojams. Vislielākajā cieņā ir kapučīno ar pienu vai saldo krējumu, kas pārkaisīts ar kakao pulveri un šokolādes skaidiņām. Austrijā lielā cieņā ir alus un vīns. Lielākā daļa vīnu ir baltvīni, kas darīti Austrijā. Nemazāk izplatīts ir karstvīns, kuru pazīst arī ar glitveina nosaukumu – uzkarsēts sarkanvīns, kuram pievienotas dažādās garšvielas. Stipru alkoholisko dzērienu cienītāji var nogaršot Obstleru – dzērienu, kuru gatavo no augļiem. Austrijā pazīstamākā no alus šķirnēm ir „Stiegl“, kurai ir jau vairāk nekā 500 gadu ilga vēsture. Šis dzēriens ir gaišās un vieglās klases alus.

Vēstures fakti. Austrijas (Ostarrichi) nosaukums pirmo reizi minēts 996. gadā. Mūsdienu Austrijas valsts izveidē liela loma bijusi Habsburgu dinastijai, kura pārvaldīja valsti gandrīz 400 gadus un izveidoja Austroungārijas impēriju – aiz Krievijas impērijas otro lielāko sava laika valsti Eiropā. Beidzoties Pirmajam pasaules karam, pamatojoties uz Senžermēnas miera līgumu (1918. g.), Austroungārijas impērija tika sadalīta vairākās neatkarīgās valstīs. 1938. gada martā Austriju okupēja fašistiskā Vācija un Otrajā pasaules karā Austrija karoja Vācijas pusē. Pēc kara beigām neatkarīga demokrātiska republika tika atjaunota tikai 1955. gada 15. maijā (ar nosacījumu, ka Austrija saglabās neitralitāti). 1955. gada 26. oktobrī tika pasludināta neitralitāte (nacionālie svētki). 1995. gadā Austrija iestājās Eiropas Savienībā, bet 1999. gadā kļuva par eiro zonas valsti.
 
NODERĪGI PADOMI
 
Elektrība. Elektrotīkla spriegums 220 V.

Tālrunis. Tālruņa automātos izmanto zvanu kartes, kuras var iegādāties pasta nodaļās. Zvani no tālruņa automāta izmaksā lētāk, nekā zvani no viesnīcas. Austrijas starptautiskais tālruņa kods ir 43, starptautiskais tālruņa kods, zvanot no Austrijas ir 00. Lai piezvanītu uz Latviju, jāuzgriež: 00 371 + pilsētas kods Latvijā + abonenta tālruņa numurs.

Nauda. Naudas vienība Austrijā ir eiro (EUR). Apgrozībā ir 5, 10, 20, 50, 100, 200 un 500 eiro banknotes, kā arī 1, 2, 5, 10, 20, 50 centu monētas un 1 un 2 eiro monētas. Naudu maina visas bankas, valūtas maiņas punkti un valūtas maiņas aparāti. Visās bankās pieņem ceļojuma čekus, bankas automātos pieņem eiro kartes ar PIN kodu. Daži bankas automāti apkalpo arī MasterCard, VISA un American Express kredītkartes.

Veikalu darba laiks. Tas ir atkarīgs no vietas. Slēpošanas kūrortos veikali darbojas no pirmdienas līdz sestdienai, sākot ar pulksten 8:30 līdz pulksten 13:00 un apmēram no pulksten 15:00 līdz pulksten 18:00, bet svētdienās pārtikas veikali nestrādā vai arī strādā tikai līdz pusdienas laikam. Bankas strādā no pirmdienas līdz piektdienai, sākot ar pulksten 8:30 līdz pulksten 13:30. Lielākā daļa banku strādā arī pēcpusdienā no pulksten 14:15 līdz pulksten 15:00 vai no pulksten 14:30 līdz pulksten 15:30 (atkarībā no bankas). Visas bankas ir slēgtas brīvdienās un valsts svētku dienās, bet pirmssvētku dienās banku darba diena ir saīsināta.

Dzeramnauda. Viesmīļiem tradicionāli atstāj apmēram 5–10 % no rēķina summas (atkarībā no apkalpošanas kvalitātes). Par dzeramnaudas summu pieņemts informēt viesmīli, atdodot tam atlikumu un paskaidrojot, cik lielu naudas atlikumu Jūs vēlētos saņemt.

Ārsti un slimnīcas. Dodoties slēpot, ieteicams iegādāties speciālo medicīnas izdevumu apdrošināšanu. Pēkšņi saslimstot vai nokļūstot nelaimes gadījumā, vērsieties pie ārsta vai izsauciet to ar viesnīcas administratora starpniecību (Austrijā ir maksas medicīnas pakalpojumi). Par medicīnisku pakalpojumu sniegšanu pieprasiet šādus dokumentus: ārsta izsniegtu izziņu, kurā minēta diagnoze, ar ārsta parakstu un zīmogu apstiprināts medicīnisko izdevumu rēķins, recepti zāļu iegādei un kvīti par izrakstītajām zālēm. Iztērētie līdzekļi jums tiks atmaksāti pēc tam, kad būsit apdrošināšanas kompānijā iesnieguši lūgumu, pasi, apdrošināšanas polisi un rēķinu par ārstēšanu. Ārstēšanās slimnīcā, transports, ātrās palīdzības pakalpojumi tiks atmaksāti tikai tad, ja Jūs esat apdrošinājies un laikus vērsies pie apdrošināšanas kompānijas pārstāvja (adreses minētas polisē), kurš ir pilnvarots rūpēties par Jūsu ārstēšanu un norēķināties par to. Uzmanīgi izlasiet visu polisē sniegto informāciju.

Imūnprofilakse. Obligāta vakcinēšanās tūristiem nav noteikta. Lai saņemtu papildu informāciju, vērsieties pie sava ģimenes ārsta vai zvaniet uz „Latvijas infektoloģijas centru” pa tālruni 7014500

Drošības pasākumi. Pat tad, ja laiks ir apmācies, kalnos saule ir ļoti aktīva, tādēļ nepieciešams nēsāt saulesbrilles un lietot aizsargkrēmu (krēmu un lūpu balzamu, kas aizsargās no aukstuma un asa vēja ietekmes). Ieteicams neatstāt inventāru bez uzraudzības, kalnos mēdz notikt arī zādzības. Naudu, vērtslietas un pasi ieteicams glabāt viesnīcas seifā.

Transports. Slēpošanas kūrortos kursē autobusi, kas pasažierus un slēpotājus nogādā pie pacēlājiem. Ja Jums ir „slēpošanas pase”, lielākajā daļā slēpošanas kūrortu autobusus var izmantot bez maksas. Pieejami ir arī taksometra pakalpojumi. Braukšanas maksu ieteicams noskaidrot vēl pirms iekāpšanas automašīnā. Taksometra pakalpojumu aptuvenā cena ir 1 eiro/km, minimālā maksa – 5 eiro.

Autonoma. Slēpošanas zonā autonoma (autovermietung vai autoverleih) nav lēta. Automašīnu labāk nomāt tuvējās lielpilsētās esošajos uzņēmumos. Noīrēt automašīnu ir tiesības personām, kuras sasniegušas 21 gada vecumu, kurām ir auto vadīšanas tiesības, kas ir spēkā ne mazāk kā vienu gadu. Personām, kuras nav ES pilsoņi, jābūt starptautiskai apliecībai. Automašīnu Jūs saņemsit ar pilnu degvielas tvertni un arī atpakaļ tā jāatdod ar pilnu degvielas tvertni.

Mantu ievešanas ierobežojumi.
ES valstīs personiskās lietošanas priekšmetu ievešanai ierobežojumi nepastāv. Par personiskās lietošanas priekšmetiem uzskatāmi: 800 cigaretes, 400 cigarellas, 200 cigāri, 1 kg tabakas, 10 litri alkoholisko dzērienu, 20 litri stiprinātā vīna (piemēram, portvīna vai heresa), 90 litri vīna, no kuriem līdz 60 litriem dzirkstošā vīna, 110 litri alus.
 
VALSTS SPECIFIKA
 
Valsts īpašās iezīmes.
Kalnu slēpošana un slaveni komponisti – tas ir valsts lepnums, tas, kas padara Austriju atšķirīgu citu valstu vidū. Izseni valsts pazīstama kā slavenu un ģeniālu komponistu dzimtene. Šeit dzīvojuši un strādājuši Volfgangs Amadejs Mocarts, Ludvigs van Bēthovens, Johans Štrauss, Johannes Brāms, Francis Jozefs Haidns, Francis Pēters Šūberts. Visi pazīst slavenos Vīnes valšus. Tālu aiz Austrijas robežām ir pazīstama tās tautas mūzika – kalniešu dziesmas un dejas, kuras dzied un dejo tautas instrumentu – ģitāras, flautas, vijoles, cimbalas – pavadībā. Neparastas ir dziesmas ar raksturīgo rīkles skaņu – jodelēšanu.
Kalnu slēpošana nav tikai populārākais sporta veids Austrijā vien, tas ir arī viens no galvenajiem valsts ienākumu avotiem. Katru gadu Austriju apmeklē apmēram 15 miljoni tūristu, no kuriem lielākajai daļai ir slēpes pār plecu. Austrijas Alpos izvietojušies apmēram astoņdesmit lieli slēpošanas reģioni, kā arī daudzi nelieli kūrorti, kas piedāvā lieliskus treniņu apstākļus sportistiem un atpūtas iespējas kalnu slēpošanas sporta entuziastiem.
Austrija ir pirmā no Alpu valstīm, kas iemācījās celt sarežģītas pacēlāju sistēmas, kuras savieno dažādas nogāzes. Tieši Austrijas kartē pirmo reizi parādījās plaši slēpošanas reģioni, kuros bija vairāki kūrorti. Austrijas kalnu slēpošanas trases ir aprīkotas ar visjaunākajām tehnoloģijām, pacēlājus nemitīgi modernizē, apkalpošana kūrortos ir nevainojama.
Par Austrijas kalnu slēpošanas tēvu uzskatāms austrietis Matiass Zdarskis, kurš sāka slēpot 1880. gadā. Viņš saīsināja norvēģu slēpes, bet vēlāk izgudroja kalnu slēpēm piemērotus stiprinājumus. 1986. gadā viņš publicēja pirmo slēpošanas tehnikai veltīto grāmatu un 1905. gadā Lilienfeldē organizēja pirmās sacensības slalomā. 1922. gadā St. Antonā tika atklāta pirmā slēpošanas skola. 1933. gadā Tonijs Zēlos (Toni Seelos)uzvarēja pasaules čempionātā slalomā, pirmo reizi veicot apgriezienu ar paralēlām slēpēm.
Austrija ir daudzu slavenu kalnu slēpotāju dzimtene. Hermani Maijeru Austrijā mīl tikpat ļoti, kā Lietuvā mīl Arvīdu Saboni, Latvijā – Arturu Irbi vai Igaunijā – Kristīni Smigunu. Jauno sporta zvaigžņu vidū jāmin universālais Benjamins Raihs vai mūsdienu kalnu slēpošanas modes noteicēji Nikolss Hosps vai Marlijs Šilds.

Viesnīcu specifika.
Alpu ciematiņi ir vienkārši apburoši – tās ir lielas, vecas muižas un plašas zemnieku mājas, ērti kalniešu mitekļi un lielas mēbelētas viesnīcas. Viesnīcās un īrētos apartamentos galvenokārt valda lauku muižas stils: visapkārt ir koks un daudzveidīgas detaļas, kas izgatavotas ar rokām. Šeit viss kalpo ērtai atpūtai, mirdz tīrībā un apkārtējās vides sakoptībā. Viesnīcu piedāvātās ēdināšanas: brokastis – zviedru galds, vakariņas – izvēle no piedāvātās ēdienkartes. Ģimenes pansijas un „Garni” viesnīcas pasniedz tikai brokastis. Apartamentos mītošie klienti par ēdināšanu rūpējas paši. Atbilstoši nacionālajām ekoloģijas prasībām, Austrijā notiek atkritumu šķirošana, tādēļ apartamentu iemītniekiem ir jāievēro kopmītnes noteikumi.

Nacionālā rakstura iezīmes.
Slēpotāji Austrijas Alpus jau sen iemīļojuši par austriešu sirsnību un augsto pakalpojumu kvalitāti. Vidējais statistiskais austrietis ir ļoti draudzīgs, savaldīgs un čakls, orientēts uz ģimeni, uzskata sevi par katoli, taču ir mēreni reliģiozs, viņa raksturīgākās iezīmes ir taktiskums un punktualitāte. Austrieši nav pārlieku dedzīgi patrioti, necenšas pārlieku demonstrēt savu identitāti, var pajokot par sevi, ir diezgan viesmīlīgi. Konkrēta sociālo slāņu sistēma Austrijā neizpaužas. Raksturīga iezīme – jo tālāk uz austrumiem, jo vairāk lauku teritoriju, jo konservatīvāki iedzīvotāji. Dabiski, ka austrieši ir nedaudz līdzīgi vāciešiem: Dienvidvācijas vai Bavārijas iedzīvotāju uzvedībā vai runā Jums neizdosies atrast nekādas atšķirības. Savukārt vācieši, kuri dzīvo valsts dienvidos vai austrumos, atšķiras no saviem kaimiņiem.

Ir vērts pamēģināt.
Tūristi, kuri atgriezušies no Austrijas kalnu slēpošanas kūrortiem, vienbalsīgi apgalvo, ka pēc grandiozo slaloma trašu apmeklēšanas labāku dzērienu par karsto tradicionālo Jagatee neatrast. Šo dzērienu gatavo no stipras melnās tējas, ruma, šņabja un sarkanvīna. Šis ziemīgais dzēriens kļuvis tik iecienīts tūristu aprindās, ka pudelīte ar Jagatee koncentrātu tiek uzskatīta par labāko suvenīru, kuru atvest līdzi no Austrijas. Koncentrātu atliek tikai atšķaidīt ar karstu ūdeni un pēc tam kopā ar draugiem var ļauties fotoattēlu aplūkošanai un iespaidu apspriešanai. Vēl viens kalnos ļoti izplatīts dzēriens ir karstvīns (uzkarsēts sarkanvīns, kam pievienotas dažādas garšvielas), kuru pazīst arī ar glitveina nosaukumu. Turklāt, atgriežoties no Austrijas, ir vērts iegādāties arī unikālus suvenīrus, atrast kaut ko ar melnā ērgļa – Austrijas nacionālā simbola – attēlu, tradicionālo Alpu ēdelveisu un drudzeni.

Interesanti fakti par valsti.

Senākais karogs. Austrijas karogs – pasaulē senākais karogs, radies 1191. gadā.

Slavenības.
Ar Austriju sevi saista bijušais aktieris, tagadējais Kalifornijas gubernators Arnolds Švarcenegers, titulētais psihoanalīzes tēvs Zigmunds Freids un pat vācu automašīnas „Porsche” radītājs Ferdinands Poršē bijuši austrieši.
„Sniega cilvēks”. 1991. gada 19. septembrī Octāles ielejā uz Austrijas un Itālijas robežas aptuveni 3500 metru augstumā tika atrasta sasalusi mūmija. Pētījumi pierādījuši, ka atrastais ir vīrietis, kura augums bijis 160 cm, vecums – aptuveni 35–40 gadi un kurš dzīvojis aptuveni 3200 gadus p. m. ē. Viņu nosauca par Oetzi jeb „sniega cilvēku”.
Ciematiņš rekordists. Netālu no Zeldenes 2150 metru augstumā atrodas Hohgurlas ciematiņš – apdzīvota vieta, kas atrodas visaugstāk virs jūras līmeņa Eiropā.
Līderis pacēlāju jomā. Pacēlāju skaita ziņā Austrija atrodas trešajā vietā pasaulē (3527) aiz Francijas (4084) un ASV (3801).
Divu ziemas Olimpisko spēļu galvaspilsēta. Insbruka divas reizes – 1964. un 1976. gadā – ir bijusi ziemas Olimpisko spēļu norises vieta.

Vecuma ierobežojums.
Austrija ir vienīgā ES dalībvalsts, kurā iedzīvotājiem atļauts balsot no 19 gadu vecuma (citās valstīs – no 18 gadu vecuma).

Darbaholiķi.
Austrieši ir vieni no tiem, kuri strādā ilgāk nekā citi pasaules iedzīvotāji – oficiālā darba nedēļa ilgst 45 stundas.

Zems bezdarba līmenis.
Nestrādājošo vīriešu minimālā skaita ziņā Austrija ir iekļuvusi pirmajā trijniekā. Valstī bez darba ir tikai aptuveni 4 % vīriešu.
 
Svarīgas adreses.
Latvijas Republikas Vēstniecība Austrijā
Stefan Esders Platz 4, A-1190 Vienna, Austria
Tālr.: +43 1 403 31 12
Fakss: +43 1 403 31 12 27
e-pasts: embassy.austria@mfa.gov.lv 

Novēlam jauku atpūtu Austrijā! 
 

Wartberg
Linz
Hallstatt
Straßburg
Reichersberg
Ruttenstein
Hagenberg
 
 
 
  ← atpakaļ
 
 
+371 67442499
 
    Copyright © ALVEKS 2008. All rights reserved info@atravel.lv         Adrese: Auru ielā 7b-4, Rīga, LV-1069, Latvija Izstrādaja majaslapa.lv